pavasarī visa attālinātā strādāšana un tai sekojošā sociālā izolācija kaut kādu iemeslu pēc bija tik trauksmaina, ka es nespēju vien beigt par to vārīties katrā terapijā, taču tagad rit jau trešā nedēļa, kopš esmu atkārtoti pārvākusies no biroja uz māju, un mani tas galīgi nepiš, varētu pahāt abos darbos kaut līdz jēzus otrajai atnākšanai, žēl vienīgi tos 40 dālderus, kurus mēneša sākumā iegrūdu e-talonā, bet ko nu vairs, lai jau šiem tiek

gribu tempt sliktu vīnu tumsā pie jūras