Gribu pieliet seju un reizi pusotrā gadā arī nopisties, atvainojiet manu slikto franču valodu, taču sanāk tikai skaidrā nopisties pa trepēm valsts svētku pēcpusdienā un kā tādam pimp daddy ar spieķi klunkurēt uz sirdsmīļo darbiņu, kurā es, acīmredzot, vairs neperformēju tā, kā man gribētos, jo nupat aizlaidu gar bārdu veselas 2 (summa vārdiem: divas) karjeras izaugsmes iespējas vienā mēnesī, un tas viss ir un paliek tikai un vienīgi mana vaina, kā jau allažiņ

Es nekad tam nebūšu simtprocentīgi gatava, taču rīt provēšu aiziet uz savu pirmo terapiju - there's a lot to unpack, so we should just burn the whole suitcase instead

Ai, joptvai