Tas man atgādina kādu pasenu notikumu kādā agrā rītā pasen Āgenskalnā. Iekāpu savā ikrīta tramvajā uz akadēmiju un vagonā ieraudzīju Tevi, šeit pieminēto dāmu un jūsu toreizējās mīlas. Mēs neesam labi pazīstamas, bet atļāvos jūs pavērot. Man jau tolaik (kas gan par tolaik, tikai mirklis tramvajā) likās, ka jūs esat radītas viena otrai, bet neesat vēl viena otru atradušas tā pa īstam. Tu likies vienaldzīga, tāla no sev blakussēdošās.
Nu redz. Un tagad viss ir saslēdzies tieši tā, kā tam jābūt. Man prieks par jūsu laimi! :) Ar laiku viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek! Čin čin!