Ceturtdienas vakaru pavadīju Līvijas darbā, kur viņa ir iemitinājusies izflīzētā pagraba stūrī, klausās RHCP, dzer un dizainē uz mirstoša Apple kompja, sēžot pie galda, kas patiesībā ir uz pudeļu kastēm uzliktas durvis - radošās brīvības dēļ vien ir vērts n gadus agonēt mākslas skolā, taisni vai žēl, ka man ar mākslu beigās tā arī nebija pa ceļam.

17 stundas miega [ok, ar pusstundas pauzi, kuras ietvaros es pačurāju, padzēros un nositu ķepiņā] tā vietā, lai reizi simtgadē kā normāls cilvēks aizietu kaut kur, kur mūzika un alkohols, bet es nejūtos izgulējusies ne par gramu vairāk, kā parasti, gluži otrādi, es jūtos kā nelaimes čupa Caroline Wozniacki apenēs - varbūt jābeidz dirsties un tomēr jāguļas traķenē, neko produktīvāku es no sevis tāpat neizžmiegšu.

Aizrijieties ar pimpi.