Izgulējos darbā [par darbu runājot, mūsu daudzmaz ciešami nokomplektētajā kolektīvā paņēmuši klāt vēl vienu jaunu zosi, lieliski, mans summētais darba laiks līdz ar to var sūkāt ne vienu vien pimpi - stundu normu nav iespējams izpildīt, līdz ar to algas pietiks tikai tik, cik rēķinus nomaksāt, ar steigu jāmeklē otru/citu darbu un vispār es tā kā gribētu studēt arī, māti tavu aiz kājas, kāpēc vieniem visu liek jau sagremotā veidā ar karotīti mutē, kamēr man jāperas kā plikai pa nātrēm un īstenā Veidenbauma garā jācer uz 'Pacieties, debesīs labāki būs!', nu protams], līdz ar to nav pamata iet gulēt, dzīvoklī auksts un es gaidu to maģisko mirkli, kad man atsāks klāties nudien labi un es varēšu basām kājām rasas pielijušā pļavā saulainā vasaras rītā palēkdamies diet klimpiņpolku un ko tik ne.