Ai, meitiņa, ai, meitiņa, tavu lielu godīgumu - pacēlu un atdevu kādai tūristei viņas zemē nomesto 20 jevru banknoti [lūgšu ievērot, ka rit pēdējās golodomora dienas līdz algai un makā ir viens vienīgs Sahāras tuksnesis], par šo joku karmas pluspunktiņi noteikti garantēti trejdeviņiem mūžiem uz priekšu, ne.
In other news, uz Jūrmalas gatves iestādes eksāmeniem, protams, neaizgāju [nu mīļie, nu, es tur agonēju 4 gadus un jūs vēl no manis pieprasāt iestājeksāmenus, nu kā tad, izpletēšu kurpju šņores un iešu], šodien uzzināju, ka pieņemti ir pilnīgi visi, tostarp es - oh well, viņu piesolītais bezmaksas etalons un stipendija ir vienīgais, kas spēj pieskarties manām materiālistiskajām jūtām, viss pārējais var iet ratā.

Postalkoholisks sagurums komplektācijā ar 4 stundām miega un mana vienīgā vēlme ir gulēt, taču es jūtos labi un mierīgi - kopš Viļņas ielas rezidences šaurībā vairs nemitinās 4 cilvēki, dzīve ir kļuvusi nenoliedzami jaukāka un es nepavadu cauras naktis, šķirstot 9gag vai ar Steel Warhammer rokās skraidot pa Skyrim plašumiem, tā vietā es nodarbinu sevi ar mājsaimnieciskām rūpēm un apsveru remonta smalkumus - kas kaitēja nedzīvot, ibio rio.