Piecos no rīta, pedfaka kojās, fonā skanot Dzeltenajiem Pastniekiem. Jā. Tā man patīk.

Gulējusi vien 15 minūtes un nekādi nespējot noturēt vaļā acis, sēžu un prokrastituēju savā maizesdarbā, ko šorīt pirmoreiz mūžā pamanījos nokavēt par nieka 50 minūtēm ['I was too fucking busy, and vice versa'] - kā man ir klājies pa visu šo laiku, jūs jautāsiet, nu, itin piesātināti: vienas nedēļas laikā ir noticis teju vai viss iespējamais, vienlīdz gan skumjās jomās, gan priecīgās; kam tik es neesmu bijusi lieciniece un kas tik nav darīts, taču visa noslēgumā, beibes, vienkārši dzīve notiek, tas ir viss, kas man ir sakāms, lieki nešķiežoties ar detaļām [tagad viss, kas man ir atlicis, ir sākt pelnīt drusku vairāk un ievākties citā dzīvojamā platībā, un tad viss būs pēc GOSTiem]. Dzīvojieties, patērētāji.