No darba mājup brienot, pa ceļam stūra veikala puķu kastē redzēju fotogrāfiju [precīzāk, neredzēju, jo tā tur gulēja ar muguru uz augšu], un tagad es domāju, ka man vajadzēja to pagriezt otrādi un apskatīt, kas zin, varbūt es sajustu sevī svētu pienākumu noskaidrot kaut kādus ar to saistītus faktus un labākajās kinofilmu tradīcijās iekultos pilnīgi neiedomājamos piedzīvojumos, protams.
Uzņemos haltūras vienu pēc otras [Pikačū Kapitālism, es izvēlos tevi!], naktīs bez iemesla trūkstos augšā [bieži vien nespējot lāgā pakustināt rokas], un kopumā man nav ne jausmas, uz kurieni tas viss iet. Dzīvojieties, patērētāji.