Darba devējam ir izdevīgi nodarbināt cilvēkus bez vērā ņemamas sociālās dzīves, jo viņi var strādāt, kad vien palūdz - tā arī neaizgāju svētajās mātes pisēja šūpuļsvētku pusdienās ar rodņu, bet neviens īpaši saskumis neizskatās, nu nekas, gan jūs vēl redzēsiet кузькину мать [gribētos tagad šķilt zilus uguņus tik paštaisni kā bērnībā - 'vot, kad es nomiršu, tad gan jūs raudāsiet!', un ne tikai ģimenes lietu sakarā, bet man tam noteikti nepietiks dūšas vai promiļu, vai vēl kāds faktors no maliņas iezagsies].

Saņēmu lielāko algu visa sava algotā darba vēsturē, and so the boozing continues - būs nesteidzīgi braucieni ar zaļo vilcienu, vakaros pirms miedziņa galvu noglāstīs pati Olmeca personīgi, un ja aizdzīvošos līdz vasarai, būs Poziķivuss [jā, beibes, kaut kad taču tam bija jānotiek] - 'kas kaitēja nedzīvoti diža meža maliņā-i', tā teikt.