Šodien aprit gads, kopš pirmoreiz uzvilku Narvesena formu un stājos pretī patērētāju ordām [what was I thinking, what was I thinking?] - kaut gan jebkurš darbs ir cienījams, manas domas nav mainījušās, atlūgums no turienes bija labākā lieta, ko es jebkad esmu uzrakstījusi, un arī dievi ir bijuši labvēlīgi, ja ne citās jomās, tad vismaz darba sakarā - šībrīža darbs kaulus patiešām nelauž un ir apmaksāts krietni vien dāsnāk, nekā mūžīgā kasīšanās ar e-talonu pircējiem, vismaz tas ir labi. Dzīvojieties.