Aizvadītā nedēļa man ir bijusi visādos veidos traumatiska, taču šķiet, ka galvai ir ticis visvairāk - nu, atzīsim, esmu gan apzināti situsi galvu pret dažādām cietām virsmām, gan pālī apkārt pa festivālu vazājoties, kritusi dubļos ar galvu pa priekšu [kaut kad taču tās brilles bija jāsalauž, cik tad var pēc cilvēka izskatīties], un tagad, acīmredzot, saņemu pēc nopelniem - paldiesdievam, ka darbs pieprasa tikai 10 stundas sēdēt un meditēt, citos apstākļos pie šādām galvassāpēm un nelabumiem es jau sen būtu traka kļuvusi.

Man ir kauns un man ir žēl, un es esmu briesmīgs cilvēks.