Pēdējā laikā es arvien biežāk domāju, kur ellē pirms četriem gadiem bija mana galva, kā es varēju aizvadīt tik ļoti viscaur piesātinātu gadu, kura daudzās, vienu par otru krāšņākās sekas man joprojām nākas periodiski strēbt gan labā, gan nelabā nozīmē.
Mēģinu nolikties gulēt, iekavētie darbi lielākoties turpina pūšanas procesu [piedod, Jūrmalas gatve, man bija labākas lietas darāmas] un priekšā 6 darba dienu maratons, varēšu turpināt uz velna paraušanu spodrināt mīļās korporācijas tēlu un pelnīt nožēlojamus grašus mūždien nenomaksātajiem rēķiniem, maizītei, sviestiņam un viskijam pirms miedziņa. Dzīvojieties.