Cibai piemīt vienojošs spēks, varbūt tāpēc man tik ļoti patīk iedzert ar citiem cibiņiem, kuri iepriekš nav pazīti [jauni cilvēki=labi cilvēki, to vajadzētu atcerēties].
Savu vakardienas megauzstāšanos nesaņēmos noskatīties, nav ko uz nakti bendēt miedziņu ar personīgo feilu iesmērēšanu acīs, jau tāpat grūti - paskatījos, kā Zommere ar savu aizdusu muld par lietām, kuras viņai ir tik tālas kā Antarktīda [caurām dienām sēžot savā speķainajā kabinetā un rijot trifeles, neko daudz par audzēkņu aktivitātēm uzzināt nevar, manuprāt], tad es uz ieraudzīju savu kroplīgo ģīmi un demonstratīvi pametu istabu - ibio rio, kāpēc ir tik necilvēcīgi jāākstās par neglītiem cilvēkiem [līdz šim brīdim es vismaz spēju spogulī paskatīties, мать твою, paldies jums], kāpēc materiālam, kas tomēr reprezentē šo iestādi un nes tās vārdu plašākās masās, ir jāpiemeklē tieši visbriesmīgāko seju visā Jūrmalas gatvē - mana prasme skaisti un ticami muldēt ir viena lieta, taču līdz tam, ka videomateriālā derētu ielikt cilvēku, kas daudzmaz izskatās pēc cilvēka, nevis pārbarota putnubiedēkļa, neviens neaizdomājās [un nē, dārgie biedri, šie nav nekādi klasiskie sieviešu 'Akmansdievs, cik es esmu nesmuka!' teicieni, tas ir krietni vien vairāk un dziļāk, un iztiksim bez mierinošām frāzēm, lieki nedzesējiet mutītes, saaukstēsieties un nebūs smuki]. Dzīvojieties, patērētāji.