Izvirzu teoriju, ka man galvā ir ieperinājies rūķītis ar magnetofonu - es vienmēr no rīta pamostos, aptveru savu dislokācijas vietu un to, kas šodien par dienu, un tad man galvā sāk skanēt kaut kāda nejauša dziesmiņa [tiem, kas nevar iedomāties, tas ir aptuveni tā kā Dailes teātrī pēc izrādes - tu izej no zāles un vestibilā klusināti skan nupat redzētās izrādes saundtreks, tikai manas dziesmiņas parasti neatbilst ne redzētajiem sapņiem, ne kam], un vienīgais veids, kā no uzmācīgā skaņdarba tikt vaļā, ir to noklausīties pa īstam, vai arī piekaut rūķīti un likt viņam nomainīt plati uz kaut ko vēl lipīgāku - šorīt, paldiesdievam, Incubus, bet smagi ir tie rīti, kad skan kaut kur nejauši dzirdēti krievu estrādes subprodukti vai kas tāds. Dzīvojieties.