Izšķiežu dienas, Jūrmalas gatvē krāmējot stipri iekavēto plenērizstādi, go me - rīt atklāšanas sakarā man draudot runāšana TV kameru priekšā, jēziņ, tas bija tikai sūda plenērs, nevis prezidenta kāzas, turklāt kā lai es ar savu ģīmi rādos visos valsts ekrānos, lol, mūsu sirdsmīļā vadība laikam būtu gatava arī vienās apenēs skriet pa Barona ielu, lai tikai izdotos savaņģot vēl kādu svaigu dvēseli, kuru četrus turpmākos gadus jāt.
Vīna upe ir gādīgi atvērusi slūžas un lēni, mīloši žūžo mani manā gumijas laiviņā pašā upes viducī [īstenībā muļķības, jo upe var slūžas tikai pārraut, turklāt pie atvērtām slūžām upe plūst strauji], nav slikti - Chianti joprojām ir mans mīļākais vīna paveids, gultā puslasīts Rīgas Laiks [jā, ļoti hipsterīgi, es zinu, piedodiet, man joprojām nav ne tvitera, ne aifouna, ne fiksīša, toties mētelīti nākamajai piecgadei es nejauši nopirku par 0,30 Ls], iekšā pretīgi un mana vienīgā vēlme ir piegulēt kādu. Dzīvojieties.