Nopārdevu ģitāru [jācer vienīgi, ka jaunā īpašniece spēlēs biežāk, nekā es to darīju], taču kopumā pagadījos iekš downtown ne īpaši piemērotā laikā, notrāpīju tieši uz kaut kādu flešmobu vai ko tādu: 10-15 jaunieši stāv aplī pie Laimas pulksteņa un visi skaļā balsī reizē lasa bībeli. Es neko neteiktu, ja viņi būtu lasījuši dzeju vai prozu, taču kāpēc ir publiski jāplātās ar tik intīmu lietu kā reliģija, ibio rio - esi ticīgs, labi, man nav ne mazāko iebildumu, bet var taču savākt savus paradīzei un mūžīgai atpestīšanai paredzētos pluspunktiņus arī citos veidos, sasodīts, paud savus uzskatus domubiedru vidū pie tējas krūzes, nevis stāvi uz ielas un pilnā rīklē deklamē kalna sprediķi [es, protams, neesmu izglītota teoloģijas jomā, bet vai tiešām visa kristietības sāls slēpjas pēc iespējas skaļākā sludināšanā? Par katru jaunu baznīcai nofraktētu dvēseli saņem indulgenci?].
Turpinot uz mazliet priecīgākām notīm - Xiu Xiu bija katras iztērētās kapeiciņas vērti [šķiet, ka gribēšu savā mūžā viņus redzēt vēl vismaz pāris reizes], šovakar plānos nepiespiestas skicītes, filmas un vīns, kopumā pamazām, pamazām, ar tendenci uz stāvokļa uzlabošanos. Dzīvojies, mans mazais patērētāj.