Iesākot dienas cēlienu uz sērīgas, politiski-ekonomiski-sentimentālas nots, salutēju tev, manu dārgo lasītāj, ar ekonomikas ministra Kampara vārdiem:"Netrūkst tādu, kas nav sapratuši - 2008. gada vairs nebūs", oh, you say.
Jāiepļauj kafiju [kopš esmu iemīlējusi Dallmayr, šķaudu virsū citām markām, diemžēl jāaizžmiedz vien acis un jādzer Merrild, kas garšo vienkārši briesmīgi], un man šķiet, ka pirmā lieta, ko es iegādāšos no septembra stipendijas vai jebkuras citas naudas summas, kura mani piemeklēs, būs pudele Olmeca Silver, ķobītis jūras sāls un kāds kilograms citronu. Dzīvojieties.