Es zinu, ko darīšu šonakt - nē, es nedejošu uz bāra galdiem, nedzeršu un nepārgleznošu darbu, ko man godam nospēra Jūrmalas gatvē [tā tomēr ir sava veida atzinība, jo sliktus darbus jau neviens nezog], es beidzot по-человечески izgulēšos.
Patīkams gaiss istabā, iemēģinu jauno tumbu, pievelku skrūves Juliānam [nepārprotiet, tas ir mans molberts, viņam uz apakšējās līstes ir rakstīts Jullian, tāpēc tā nokristīts] un vienīgais, ko es vēlos pēc šīm visām nedēļām, aizvadītām terpentīnā, zīmuļu skaidās un fotošopa slāņos, ir mazdrusciņ romantikas, maiguma, tamlīdzīgi - nē, es negribu klasiskos saulrietus, jo mana dzīvojamā kambarīša logs ir uz rietumiem kā tādam sūda Pēterim Pirmajam [piedodiet manu slikto franču valodu], negribu gulēt ar rožlapiņām aizgānītā vannā vai stumt ģīmī izmeklētu šokolādi kā tāda Zommere, nē, priekš kam, es varētu vienkārši iemigt blakus, bez nekādām pretenzijām uz saulainu nākotni. Dzīvojieties.