Īsumā par pēdējā laika aktualitātēm - veiksmīgi izšķiedu dienu, kopā ar biedriem zīmējot Petroviča māju savā dzimtajā rajonā [būs kaut kad pie viena līdz Purva ielai jāaizklīst, jāapskata taču to bordeli, kas tagad atrodas vietā, kur es piedzimu un uzaugu, lai arī cik sentimentāli tas nebūtu], noskatīto filmu iespaidā klausos šo, nepārtraukti atceros visādas vecas lietas [tostarp epizodes, kas nekad nav notikušas, bet varbūt varēja notikt, tas dzen mani kapā vai pat divos] un pāri visam lēni un no sirds piedzeros, jo ko gan citu. Dzīvojieties.