Naktī nav iespējams pagulēt [tādā ziņā ir šainīgi, ka nav blakusgulētāja, varu savā šaurajā lačkā mirt nost viena pati], es joprojām neesmu sākusi gleznot nododamos darbus [šī būs viena gara, gara nakts līdz ausīm akvareļos, kā jau tas skates priekšvakariem piedien], un vēl maģiski ir tas, ka esmu skaidrā jau piekto dienu, protams, ar sekām - pamazām mācas virsū klasiskā morālā ateja, ai [Adobe Illustrator]. Bet ne jau par to ir stāsts. Šķiet, ka jāķeras pie telpas aptumšošanas pasākumiem [to nu gan es esmu Jūrmalas gatvē apguvusi perfekti, mūsu gleznotava ir iekārtota reti tizlā vietā, kur saule regulāri spīd uz uzstādījumiem], vismaz nebūs tik plānprātīgi karsts un nespīdēs man te nekādas vakarsaules iekšā, un vispār, ja mēs tā godīgi, es gribētu pavadīt visu vasaru tumsā kā kurmis, skatoties filmas, smēķējot lietas un ik pārdienas iznesot tukšo taru. Dzīvojieties, patērētāji.