Patiesi, es jums saku, manas daiļrades augstākais punkts noteikti būs un paliks šodien ģenerētā divrinde 'visi hipsteri/lieto tviteri', bez tam šīs rindas iekļaujas 140 tviterzīmēs, kas mūsdienu rakstu darbiem ir galvenais vērtēšanas kritērijs [paldiesdievam, šī zilā putniņa sērga mani nav skārusi un pieļauju, ka neskars arī]. Par hipsteriem un dzeju turpinot, latviešu mūzikas dīķī tagad laikam ir ļoti nācis modē izdot multimākslinieciskus albumus ar slavenu dzejnieku darbiem - 'Strāvoklis' ar Raini [atklāšanas koncertā likās visai bardacīgs, bet kas zin, ko domāšu pēc paša albuma], 'Viegli' ar Ziedoni [ja neskaita 1. dziesmu, bija pārāk sērīgi, neviens taču vēl nav miris!], bet ja turpinām šādā plaknē, es gribētu sagaidīt dzērājdziesmu izlasi ar Veidenbaumu, lūk, tas gan būtu viens pamatīgs kulaks uz visas latviešu estrādes acs.
'Jūsu uzmanībai vietējās ziņas'. Kopīgi ar Līviju nonācām pie secinājuma, ka mūsu četrotnes saviesīgie vakari aizdomīgi bieži mēdz pāraugt sirds kratīšanas seansos [nav brīnums, jo visiem četriem ir tāda sūdu bagāža sirdī, ka psihologs kaklu nolauztu], ko sevišķi pastiprina šādu vakaru gaitā iztukšotā tara [vodka makes you sincere, oh yes it does] - es gan esmu pati sev devusi klusēšanas zvērestu un pieturos pie principa 'jo mazāk es tev stāstu, jo labāk tu gulēsi', taču tāpat mēdz visas apņemšanās aiziet jūriņā un ai [Adobe Illustrator]. Planšetes joprojām pūst vienā pūšanā [man nav ne mazākās lustes un šķiet, ka līdz skates priekšvakaram nebūs arī], nākamās nedēļas nodarbību plāns ir sagrāvis visas manas cerības kādu vakaru pagulēt pie grāmatas vai mūždien augošajiem nenoskatīto filmu kalniem [kompozīcija pie Briedes noteikti ir pēdējā lieta, ko es vēlos darīt], un kopumā piektdiena kā jau 95% visu līdzšinējo piektdienu - dhonass radošais kolektīvs vai nu turpinās kopt savu spirta kultu, vai nu septiņos vakarā ies gulēt, tāpēc dzīvojies, mans mazais vidējais statistiskais patērētāj, jo 'kur tu dirsā liksies', kā ome man savulaik teica.