Pēc ilgas sevis dīrāšanas esmu atsākusi dzeju, tas labi, dzeja man būs bekaps gadījumiem, kad nestāvēs ķerties pie zīmuļa [man kā sievietei nav, kam stāvēt, bet doma skaidra].
Kaut gan šobrīd skanošajai dziesmai piestāvētu rums ar sālītu siļķi, es laimīgi trekterēju Vecpilsētu [salds 40% ķīselis, kas bez apelsīnu sulas aizķepē ciet gremošanas traktu] un prokrastinēju kā pats nelabais, kamēr nepabeigtās planšetes pūst vienā pūšanā - rītdien gleznošanas nakts ar dāmām, šovakar krogi, hokeji un kulturāli pasākumi, ibioriodežaneiro, es tak varu pārmaiņas pēc atpūsties no vektoru staipīšanas un drukāšanai piemērotām izšķirtspējām [šķiet, ka drīz es spēšu pikseļu skaitu uz collu iestatīt arī pa miegam]. Dzīvojieties, patērētāji.