Man šķiet, ka kaut kādas dievišķās atklāsmes un patiesības pār mani nāk tikai gultā vai tramvajā, patiesi es jums saku, iepakojos 4 džemperos un neglābjami nodilušajā mētelī, iesēdos tramvajā un par kādiem 90% atšķetināju savu pēdējā laika uzmācīgāko sāpi - turpinot tēmu, īstenībā jābrīnās, kādā angļu mierā es šoreiz izpildos, manī nav gandrīz nekāda rūgtuma. Ладно, не будем о грустном. Vakarsaule logā [šķiet, ka es kādreiz īstenošu to savu mūžseno sapnīti], un es paredzu, ka dažas nākamās dienas man paies vieglā, alkoholiskā migliņā - aizdzīvojusies esmu, tā šķiet, lai gan jāatzīmē, ka darbus es joprojām iesniedzu termiņos un tieku galā ar itin visu. Ai. Dzīvojieties, patērētāji, lai jums Vazelīndienā labi slīd un nepietrūkst smērvielu; aplaimojiet taču savas dāmas pa riktīgam, 'esiet valdzinoši, mīļie', es par jums visiem sirsnīgi parēkšu un palikšu pie Ballantine's day atzīmēšanas - kad mīlamais objekts jums pie gultas pienesīs rīta kafiju, visu konfekšu veikala sortimentu un Duni pa lēto sapirktas plīša sirsniņas ar slīpajā helvētikā izšūtiem vēlējumiem, sajūtieties kā Zommere, jo ne jau katru dienu trifeles pienes gultā.