Izmainīju stipendiju un nopirku šķaidekli, būs vien jādezinficējas pēc sentēvu metodēm.
Lai gan šis mūža posms man ir ieriktējies nepārprotami persikains un galu galā ne katram ir tik ļoti paveicies ar mīlošiem vecākiem, bez 5 minūtēm finansiālu neatkarību un saulstariņu apspīdētiem nākotnes plāniem, es vēlētos kādu rītu izlīst no gultas un apjēgt, ka kaut kāda pēdējā laikposma īstenībā nav bijis, ka tas viss ir izrādījies vienīgi neizgulētais Jūdažu dzērums vai pēcseksa miegā nejauši noredzēts murgs - saprast, ka neesmu pieredzējusi nekādus traumatiskus notikumus, ka teju vai neapzinātā papīru iesniegšana Jūrmalas gatves 90. namā ir bijusi tikai fikcija, ka nebeidzamā morālā ateja no manis ir tik tālu kā Antarktīda, ka alkohols ir pēdējoreiz patērēts pirms mēneša, nevis pirms stundas, ka neesmu izmisumā gājusi kā tanks pāri visiem, kas uzpeld pie apvāršņa, ka neesmu paspējusi neko sajāt un visi svētumi joprojām atrodas tur, kur tiem jābūt, un galu galā ka vienkārši viss ir tā, kā pie cilvēkiem pieklājas, ibio rio.