Ir lietas, kuras man nepatīk, teiksim regulārie acu ārsta apmeklējumi vai apģērba pielaikošana veikalā trīs stundas no vietas, taču lūk, šis man nepatīk vēl vairāk - dienišķās maizes meklējumos brauzēt pa veikalu un neviļus uzskriet virsū kādam viena vakara īpatnim, kurus tu parasti aiz reibuma un/vai izmisuma nokantē ballītēs, ibio rio. Protams, es iestellēju savu iekšējo pārnesumkārbu attiecīgajā režīmā, nevērīgi atņēmu sveicienu un turpināju pārtikas meklējumus, taču nelāga jušana tik un tā, ai. Bet ne jau par to ir stāsts. In other news, šim vakaram esmu atradusi brīnišķīgu muzikālo materiālu [man patīk, ka maniem draugiem ir teicamas gaumes, ar kurām viņi labprāt dalās], uztveru brīvā laika trūkumu gandrīz tikpat priecīgi kā brīvā laika pārpalikumu, Turības tautasdeju kolektīvs stilo ar manis fotošopētu plakātu un vispār jā, ir persikaini.