Mans rajons ir kļuvis neizbrienams, līdz ar to savus cacas instinktus nācās mest pie malas - uzcirtos savos uzticamajos huligānzābaciņos un velnsparāvis, ar trīs minūšu nokavēšanos patiešām aizrakos līdz Jūrmalas gatvei 90, pat kafiju pa ceļam paķēru [tagad laimīgi bakstu indizainu un cenšos kaut cik izsildīt kaulus - nevar jau nolikties slimot un ņemt brīvu, līdz skatei 264 stundas]. Ai. Par kafiju runājot, man tiešām ir žēl nabaga Narvesen darbinieku, kuriem ir piespiedu kārtā jāpiedāvā pircējam 'kaut ko padzerties' vai 'varbūt kādu maizīti', bet tomēr - es negribu pie savas rīta kafijas ne biezpienmaizīti, ne kruasānu, ne avīzi [jā, to visu man šodien piedāvāja].
Dzīvojieties, patērētāji.