Šiverējos pa virtuvi un radio sāka spēlēt Unintended - loģiski, man vairs simtu gadu bez svētdienām nevajadzēja nekādus kartupeļus un vistas fileju rīvmaizē, stāvēju pie plīts un priecājos vēl maniakālāk nekā tonakt, kad turot viņu, apsaldēju rokas [cik ironiski].
Dārgie dhonass lasītāji, joprojām neesmu sapratusi, ko ellē jūs šeit esat atraduši, te taču nav pilnīgi nekā saturīga, tikai alkohols, neizdevušās attiecības un garlaicīgu dienas notikumu pārstāsti, a jūs tik piedraugojat un piedraugojat, pa šodienu vien 3 jauni lasītāji - protams, par gaumi nestrīdas, vienam patīk Kafka, bet citam Donalda Daka komiksi, taču es nudien nesaprotu, kas te tāds ir.