Drīz uz gleznošanām iešu skafandrā, ibio maķ, Rubļevskai nekad nav bijis sajēgas par personisko telpu un tiem dažiem centimetriem, kurus tā kā būtu pieklājīgi ieturēt, un ja vēl runāšanu milimetra attālumā no manas sejas es varētu kaut cik pieciest, tad šodien šī mani bezmaz apskauj no mugurpuses, ērti iekārto savu miesu uz manas muguras un tieši pie auss atskaņo 'Šobrīd tavs darbs ir dīkstāvē, pamaini fona toni', vienkārši disgusting un joprojām šermuļi skrien pār kauliem - man, protams, patīk sieviešu pieskārieni, bet ne jau sapuvušu pasniedzēju izpildījumā, un neaptverama būs mana sajūsma, kad ceturtajā kursā tās šausmas beigsies un vairs neviens gar mani negrābstīsies. Bet ne jau par to ir stāsts, не будем о грустном, kopumā šī ir bijusi lieliska diena - uz ielas noķerot vēja nestu pieclatnieku, diena nemaz nevar nebūt lieliska [vienīgi humpalā viņi atkal man dod lapiņas ar 'Jauna kolekcija 26. aprīlī', lūdzu beidziet, es tāpat zinu, ka tas ir mūsu datums]. Viss, labi, kuš. Šodien austiņas priecē jaunatklātie Magenta un šīs man būs lieliskas brīvdienas, noteikti būs [brīvdienas nekad nav manas laimīgās dienas, bet šis pārmaiņas pēc varētu būt izņēmums]. Aizdzīvojieties, patērētāji!