Biju uz Versaļas Kodu un tas bija spēcīgi, bet ne jau par to ir stāsts. Tā sauktā 'māksla' ir mani nogurdinājusi, manas acis dienām ilgi ir sarkani sūrstošas un pasaule rādās gan RGB, gan CMYK krāsās, mana mīļākā grāmata ir Pantone toņu katalogs, miegs ir kā mauka - par dārgu naudu nopērkams uz stundu, un sapņi rādās tikai .tif vai .cdr formātā [un viss tikai tāpēc, lai es aizbrauktu uz Liepāju un visticamāk izgāztos kā veca sēta]. Arlabunakti, patērētāji, es varbūt izgulēšos un varbūt domāšu savādāk.