jā, ari mani laikam ir tāpat- es labāk jūtos nevis pie tās māsas, kurai 3stāvu māja, bērni piedzimuši jau iepriekšizplānotā secībā un ir vīrs, kurš pēc darba pagalmā pulē savu kuteri, bet gan pie tās, kurai šaurs 3istabu dzīvoklīts, apprecēšanās izrādījās pamatīga ieberšanās un sīkais staigā pa māju bļaudams "ich bin ein punk, mama!". Ne jau tā, ka es kādu māsu mīlētu vairāk par otru, bet vienkārši tas perfektums derdzas. Nu nevar tā būt, ka dzīvē viss notiek kā gribas, tas vienkārši liekas pretdabiski.