Atkal ir grāmatizstādes laiks, un atkal ir pierādījies, ka tur mani drīkst laist tikai un vienīgi bez naudasmaka - nav vairs ne naudas, ne vietas plauktā, ak šis mūžīgais literatūras grēks [un piedevām parunājos ar Jansoni, mhm]. Nedēļas nogale ir atnākusi ar kilogramiem nepabeigtu rasējumu, un šķiet, ka man tīri profilaktiskos nolūkos vajag paštīto smēķu dūmus gaisā un sakostu plecu, vai pat abus. Dzīvojieties, patērētāji.