Brokastis iemocīju laicīgi un ceru, ka šitā nesaķeršu nekādu eating disorder un savas iespējamās kādreizējās nāves brīdī nesvēršu 35 kilogramus, bet ne jau par to ir stāsts - fig jums stāstu. 'Katru tavu vārdu es pasvītroju.' Šai pelēkajai pēcpusdienai ārkārtīgi piederas dziedoņa Simanoviča balss ar dziesmiņām par sliktām cigaretēm un meitenītēm, kuras nenāk ārā, un kamēr viņas turpina nenākt ārā, es aprobežojos vien ar 20 minūšu svētceļojumiem uz bibliotēku un neskaitāmu papīra zvaigznīšu locīšanu, līdz gar acīm sāk mesties melns - 'summer's gone', dārgie patērētāji, un labi vien ir, manas beidzamās vasaras tiešām ir kā slapja lupata ģīmī, varbūt kādreiz es izstrādāšu gadu ar tikai trim gadalaikiem tajā - tā tik būs dzīve. Jau vismaz piecmiljardo reizi apsveru kārtējo neauglīgo domu par šīs savas tekstu krātuves aizsūtīšanu pie tēviem, un tad neviens visā plašajā pasaulē nezinātu, kā man iet, lai gan neko prātīgu no visām šīm starprindiņām, apzīmējumiem un zemtekstiem tāpat nevar izspriest. Arlabunakti.
[update 17:40 - sist ritmu ar pirkstiem pa atslēgkaulu]