Atmodos pēc 14 stundu miega un remdenas rīta dušas un kārtējo reizi nāca tas apdullinošais 'ar-pannu-pa-galvu' efekts - varbūt manu skaisto un nesmuko dzīvīti patiesībā dzīvo kāds cits, vai varbūt man ir kāda paralēlā dzīve, jo nu sasodīts, regulāri liekas, ka tādi visai ievērojami dzīves notikumi ir vai nu nosapņoti, vai redzēti kādā _ kategorijas filmiņā, un arī atmiņu arhīvos es sevi jūtu vairāk kā nevis pirmo personu 'es', bet otro vai trešo - 'tu, viņš, viņa', patiesi, tā īsti manā neilgajā mūžā ir notikušas tikai kādas divas vai trīs patiesi lielas lietas, kuras esmu izjutusi visā pilnībā un kurās es sevi redzu no sevis pašas skatu punkta, savukārt visu pārējo izdzīvo tas kāds, kurš par mani pašu tikai uzdodas - viņa piedzīvojumi der arī par manējiem, perfekti samontējas kopā ar precizitāti līdz sīkākajam atomam un es neko nenojaušu, taču reizēm gadās kāda lielāka vai mazāka epizode, kura īsti nelīmējas kopā ar to, ko esmu piedzīvojusi pati [vai arī līmējas, taču es nekādi neesmu piedabūjama noticēt tam, ka galvenajā lomā darbojos es visā savā godībā], un tad sākas kadru pārklāšanās un kļūmītes montāžā un tamlīdzīgi. Nē, varbūt nekas no tā nav patiess un klātesošajai publikai atliktu vien noteikt 'dzert vajag mazāk!', bet lai nu paliek, arī par to es varētu padomāt rīt, savukārt tagad/šodien/šajā brīdī es varētu aizkūņoties līdz veikalam, tikai ko tad es tur pirkšu, man nav vēlmes ne pēc kā un es turpinu izlaist ēdienreizes un nepīpēt, lāpīt sevi ar bibliotēkā sagrābstītu literatūru, slimīgi ilgām miega stundām un domām-domiņām, kādas var izlasīt mazdrusciņ augstāk, iepriekšējā teikumā, kurš lodziņā 'Entry:' aizņem 8 rindas un vēl mazdrusciņ, sasodīts - rakstīšana ir un paliek viens no maniem lielākajiem netikumiem, līdzīgi kā savu nedaudzo sirdij tuvo pilsoņu tiranizēšana ar savu esamību un vēlmi derēt 'visām pudelēm par korķi'. Joprojām turos braši un apņēmīgi un visādi citādi. Dzīvojieties, patērētāji.