Tas draņķa mēness spīd iekšā pa logu tieši man virsū un grūti tādā staru kūlī pagulēt. Nevaru pārstāt histēriski gaudot jau nezkuro nakti, sirds ir tik neizturami un neizraudami pilna - ak es, draņķa salūzusī histēriķe ar visām savām veģetatīvajām krīzēm un beigtajiem nerviem, ibiomaķ, tā man drošvien arī vajag - 'paraudi, sieviet, paraudi, mazāk čurāsi.'