Tā vien gribas priecīgos balss toņos [cik nu priecīgi ar manu šausmīgo balss tembru iespējami] klaigāt tieši tikpat priecīgus saucienus, palaist vaļīgāk zābaku šņores un lekt nevaldāmu polku datorgrafikas telpā - tīri tehniski vēl ir par agru priecāties, bet tomēr, esmu savilkusi kopā visus iespējamos galus un salikusi beidzamos punktus, komatus un garumzīmes. Viss viegli iepuvušo pasniedzēju konsīlijs var drošu sirdi krāmēt visa veida cipariņus pēc sirds patikas par maniem gleznieciski jūtīgajiem smērējumiem - 'pohuj, metāls' [tā man kāds samācīja teikt, es tikai neatceros, kurš konkrēti], vismaz tā man labpatīk domāt šobrīd, šajā konkrētajā brīdī, jo rīt pašā rīta agrumā es izrakšos ārā no gaišzaļā deķīša un kā parasti nodomāšu - džīzas kraist, vai tad šitādus ārprātus var kādam rādīt.