Kaķis barojas ar ķiršiem un gailenēm [veģetārietis hrenovs, haha] un man ir tāda stipra aizdoma, ka tas veco avīžu tirgonis man vienmēr pietaupa pašu pēdējo Veto visā savā stendā, jeb varbūt man vienkārši ārkārtīgi veicas. Latgalīte ļoti smaržo pēc mana opja garāžas - veci dzelži, tikpat vecas grāmatas, pelējums, rūsa un vēl daudz visādu citu lietu aromāti sajaukušies vienā vienīgā bērnības aromātā. Stiepu cauri Vecrīgai puskilogramu ķiršu un kāds akordeonists deva vaļā Amēlijas valsi, nudien neatkārtojams moments un vispār pilsētā bij daudz muzikantu, tostarp divi ģitāristi un viena koklētāja, skanēja jau nu fantastiski un ja man būtu teikšana, es viņiem noteikti liktu iesildīt Sigur Ros.