murgos dzimst vissulīgākā māksla un kārtīgos кровь из носу dedlainos dzimst vislabākie darbi, it kā kāds būtu noplēsis kreveli no svaigi aizvilkušās brūces un atrāvis vaļā asiņu plūdus, kuros aizskalots viss liekais un izkristalizējies tikai būtiskais

gāju taisīt kovida testu (spoiler alert: tas ir negatīvs un manas fiziskās nebūšanas ir tikai pārguruma manifestācija novājinātā organismā, ko nebiju izvēlējusies laikus pamanīt, lol), pēcāk vilkos mājup cauri Ķīpsalai un ielas otrā pusē gāja kāda sieviete, kas reizē dziedāja, kliedza un, iespējams, arī raudāja

es atceros, kā smaržoja visas manas sievietes, atceros viņu siltumu, viņu krūšu apveidus zem blūzēm un t-krekliem, viņu skumjos dzīvesstāstus, mīļākos ēdienus un vaļaspriekus, dažas ir apbērnojušās, dažas nolēmušas mainīt dzimumu, citas vienkārši kūņojas pa pasauli un nodarbojas ar dies' zina ko, bet es darbā klausos deviņdesmito gadu repu, kur dusmīgi aizokeāna zēni saka "I love pussy, but never the bitch that it's attached to", un grūti pateikt, vai es gribētu, lai tā jebkad būtu bijusi taisnība

eh