well, you know

reizēm spotifajā salieku plejlisti ar visādām līdzi kaucamajām dziesmām (un ne jau kaut kādām tur svistopļaskām, bet gruntīgiem, dvēseli ārā raujošiem skaņdarbiem, pie kuriem var lietū mesties ceļos pilsētas centrālā laukuma vidū un dīrāt nost no krūtīm asinīm piemirkušu kreklu, ja) un drīz pēc tam izdzēšu, jo es jau tā īsti nekad nedziedu, pat vienatnē man ir kauns, kauns no savas balss, kauns lieki aizņemt frekvenci, kauns nelaikā un nevietā būt par skaļu, kauns, kauns, kauns, biksēs auns

vēl es arī hroniski neskatos acīs, man tas katru reizi ir jādara teju vai manuāli, un ikviens, kurš jebkad ir ar mani runājis, noteikti ir par to sajūsmā

ko lai saka
livin' the dream