„Par mūziku skaistu un melodisku!”, jeb paklausījos The Books, kuri man itin labi gāja pie dūšas 13-14 gados [apmēram tad, kad sēdēt pie Origo vairs nebija stilīgi, bet Andrejsala, savukārt, bija pats crème de la crème] – bezprecedenta gadījums, tomēr sāk šķist, ka jo vecāka kļūstu, jo mazāk saprotu eksperimentāļus, drīz laikam sākšu arī veidot uzkrājumus 3. pensiju līmenī un dzīt prom bērnus no sava piemājas mauriņa, lol.

Apmēram pirms gada pirmoreiz minu RPNC slieksni un tapu diagnosticēta, faktiski neatejot no kases - šis ir bijis viens brīnišķs, antidepresantu un krūts piena piesātināts gads, mīļie biedri, this is the motherfucking time of my life.

Viss, ko es jebkad mūžā esmu gribējusi, ir dzert un skatīties Star Wars.