Gaidu algu - man nepatīk tās jevras, būšu godīga, un vēl vairāk manu nepatiku veicina tas, ka strādāju mazumtirdzniecībā, kur jaunas naudas ieviešana ir viens vienīgs nebeidzams gemorojs [darba diena 1. janvārī bija necerēti mierīga, neviena kašķīga pircēja, bet nebaidies ne mirkli, vēl jau nāks mērgļi ar viensantīmnieku burkām un naktī no 14. uz 15. datumu, kad pārstās pieņemt latus, iekrīt mana maiņa, noteikti uzzināšu daudz jauna par sevi, savu māti, savām seksuālajām preferencēm un ko tik ne].
Nestāv rakstīt gada pārskatu, varu vienīgi piebilst, ka aizvadītais ir bijis līdz šim vispiesātinātākais un pilnasinīgākais pieredzētais gads - dzēru, raudāju [ok, šos divus punktus es intensīvi piekopu arī visus iepriekšējos gadus], smējos, mīlēju/-os, vislaik ļoti iekūlos dažādos piedzīvojumos, uzsāku akadēmiskos priekus, jaunu darbu un kopdzīvi, un viss, ko es sev varu vēlēt, ir Ctrl+S. Dzīvojieties, patērētāji!