Varbūt es vienkārši esmu pārgurusi, plēšot savu dirsu uz pusēm 2 darbos [man nav nekādu tiesību par to ņaudēt, jo īre pati nemaksāsies, ēst gribas defaultā un par skaistu izskatīšanos Latvijā diemžēl neviens nemaksā, un ja kāds arī maksā, tad tev ir jābūt pidaram modes blogerim Jaroslavam vai kam tamlīdzīgam]; galu galā man ir viss, ko es jebkad mūžā esmu vēlējusies un pat vairāk, taču nepamet vēlme ar akmeņiem kabatās aiziet nopeldēties vai pie vakariņu rīsiem piedzert klāt trubu tīrāmo, un es nezinu, kur man tagad dēties ar tik smieklīgām problēmām.