Neraugoties uz aizdomām, ka neirozes jau klauvē pie manām namdurvīm ar ciemakukuļiem, mans iekšdedzes dzinējs strādā kā bitīte; man ir spēks iet uz abiem saviem maizesdarbiem, vest ģimenes dzīvi un vēl mēģināt izstudēt pēdējo sūdu ārā no universitātes, taču nevarētu teikt, ka pārguruma nav, kur nu, arvien biežāk iestukņī galvā doma, ka esmu pelnījusi atslodzes dienu, kurā kā vecajos labajos laikos jāpiemuļļājas no viskija, jāklausās visas savas astoņtūkstoš pesņas un bez sāta un sajēgas jārubī datorspēles, jā, tas būtu nudien svētīgi darīts.