Maizesdarbā karsts kā pirtī [nedomājot atdotu puskaraļvalsti un princesi Zeltīti par aukstu alu un peldi/dušu], bet ir ļoti liels priecīgums sirdī - saule atkal iespīd manā ieliņā, beibes: man neiedomājami veicas stopēšanā [gan jau ka vienkārši iesācēja veiksme un/vai iespaidīgi dekoltētais krekls, bet vakar uz šosejas sabiju apmēram minūti, šorīt - 20 sekundes], priekšniece #2 izmaksā avansu bez ņaudēšanas, šodien man aprit mēnesis aizņemtas sievietes statusā [un lietas kļūst ik dienu arvien skaistākas, tfu-tfu-tfu, taisni vai jāpārmet krustu], un kā kronis visam jāmin tas, ka māt' ir beidzot atradusi legitimate darbu un pēc pāris mēnešiem Viļņas ielas fazenda solās permanenti kļūt par manu personīgo telpu - diez vai ir iedomājama vēl labāka notikumu kombinācija vienā dienā, manu mazo lasītāj.