Esmu skaidrā [pārsteidzoši] un mēģinu drusku savest kārtībā lielās lietas, teiksim, beidzot izvēlēties kādu no rozēm kaisītajiem akadēmiskajiem ceļiem/bezceļiem - šķiet, ka vienkārši sasniegšu papīrus ikkatrā vietā, kas man šķiet ievērības vērta un ļaušu dzīvei rīkoties pašai, jēziņ, nu kā var būt tāds bezmugurkaulnieks, nu kā, kā var vienam cilvēkam nebūt sapņu un cerību - patiešām, manu mazo lasītāj, viss, ko es dzīvē gribu, ir dzīvot būdiņā meža vidū, kur mani vienkārši liks mierā viss un visi, tas nu reiz būtu lieliski.