Biju jau aizmirsusi, kādi ir saviesīgie vakari 8. dzīvoklī - pašā rīta agrumā, pēc iespējas klusāk nesot ārā tukšo taru [kuras tur patiešām nebija maz], kāpnēs saskrējos ar mājas saimnieka dūdiņu, nez, par kādu bezdievīgu žūpu viņa mani noturēja [viss mans statuss rajonā laikam būs pagalam, ak, nedienas].
Es esmu priecīga, beibes, o jā, es patiešām esmu.