No rītiem, pucējot zobus un uz darbu fasējoties, dungoju sekojošus vārdus no Zemfiras jaunākās pesņas - 'Всем нужны деньги, а что такое деньги', un lai īpaši paspilgtinātu šo paradoksālo etīdi, es sirsnīgi izšņaucu degunu salvetē, uz kuras uzdrukāts 20 jevru banknotes attēls. Poēzija, maķ tvaju.

Kā man iet, jums radīsies jautājums, nu, pēc idejas es smejos, dejoju un dzīvoju [kas tā par komplektāciju?], kaut gan viss, ko es no sirds un rajona vēlos, ir kaukt un/vai būt konstanti piedzērušai [tālu no patiesības jau nav], tad es pārnāku mājās no lēģera un stundām ilgi skaitu kvadrātiņus gultas apšuvuma rakstā [un tad es atskāršu, ka tāda paša modeļa gultu reiz jau esmu pieredzējusi, tikai ne savās mājās un arī apšuvums bija cits, bet tas jau ir pavisam cits stāsts], un kopumā mana krāsainu piedzīvojumu piesātinātā diena ir mērāma no vienām glaukomas zālēm līdz otrām [mostos ar Timosan, gulstos ar Taflotan], man nav ne jausmas, kur es dzīvē šādi tikšu.