Garlaikoti kūpinu savu kafijas tabaciņu un meklēju piemērotu studiju programmu, kurai rudenī atdoties, jo kaut kas taču ar to dzīvi būs jāiesāk, galu galā - šķiet, ka es gribu studēt pārāk daudz ko, no mākslas un komunikācijas līdz jurisprudencei un medicīnai [vispār es būtu lieliska ārste, ja vien nebūtu visu mūžu jāstrādā ar cilvēkiem, varbūt patologanatoms ir mana mūža īstā profesija, kaulu zāģis man tīri labi piestāvētu un arī sociofobija klusēs], bet varbūt vienkārši jānomet pusi dzīvsvara kopā ar visiem principiem un jāiet strādāt par striptīzdejotāju, vecumdienas Tumba-Jumba salā garantētas.

Kāpēc es nekad nebūšu uz kāda glauna žurnāla vāka ar nogalinošu matu sakārtojumu? Jo visu savu apzināto mūžu es vārdus Vidal Sassoon redzu un dzirdu kā 'Видал, сосун?', būs kādreiz jāaiziet uz pašu prestižāko Rīgas frizētavu un tur no smiekliem jāaizrijas.

Drīz taču Ballantine's Day, ak dieviņ, kā reiz uz pašu algas dienu.