Kur gadījusies, kur ne, 8. dzīvokļa viesistabā atkal ir ieperinājusies svēta ģimenes idille - maman kopā ar savu jaunāko troņmantinieci skatās seriālus un pārspriež visādus tematus, mātes pisējs ekspluatē datortehniku un koplietošanas telpas tik mierīgi, it kā būtu šeit dzīvojis visu mūžu, un acīmredzot, ir bez piecām minūtēm pārvācies šurp [zobu birstīti pie izlietnes gan nemanīju, nekas, sekos arī tā], kamēr es atplestām rokām sagaidu atkal pienākušo privātās telpas neesamību un pārējā laikā vienkārši vāros savā sulā atstatus no laimīgās paraugģimenītes - pilnai laimei trūkst tikai ligzdiņas rindu mājā un suņa, ko staidzināt, taču visādi citādi var mierīgi bildēt nost un drukāt uz hipotekārā kredīta bukleta: neizpaliek ne viņu visu kopīgas izklaides, ne vakariņas ārpus mājas, ne klīšanas pa lielveikaliem vīkendos, nu jā, četri cilvēki nav tas optimālākais ģimenes modelis, jāatzīst. Dzīvojieties, patērētāji.