Esmu aizdzīvojusies galīgi ne tur, kur vajag, esmu pat atpogājusi savu alkonauta skafandru vaļīgāk [pārsteidzoši, vispār es apsveru domu iet nokodēties vai iešūt ampulu, bet jau pēc laiciņa šī doma būs mani pametusi, tāpat kā visas pārējās un iepriekšējās], skan padrūms tresītājballīšu grāvējs uz Repeat One, dzeru kafiju un mani gaida otrkursnieku rasēšanas pasūtījumi [šajā punktā es ļauni smīnu un man acīs ar kases aparāta džinkstoņu parādās dolāru simboli, kā multenēs] - kas to būtu domājis, pēc visiem šiem gadiem mana spožā un laurlapām apvītā slava Jūrmalas gatvē ir joprojām dzīva un pat netaisās uz miršanu.
Dzīvojies, mans mazais, negausīgais patērētāj.