Katru dienu iznāk stundām ilgi skatīties uz Vecrīgas namiem, un katru reizi es sev apsolos piepildīt seno bēniņstāva dzīvokļa sapni - ar veco, labo vakara sauli logos, protams, ja Pēteris Pirmais varēja atļauties sev logu uz Rietumiem, kāpēc gan es to nevarētu.

Tā kā sen neesmu uz jums runājusi, mīļā Matīsa draudze, šodien jūsu uzmanībai populārā rubrika 'Šis ir mans subjektīvais viedoklis', tāpēc ko tur daudz, uz priekšu, Francija.
Pirmā tēma, ko bloga radošais kolektīvs jums ir sarūpējis, ir jaunās māmiņas un tehnoloģijas - tā kā internets mūslaikos ir pieejams gan mazmājiņā, gan malkas šķūnī un darbojas teju vai katrā sevi cienošā ierīcē [atskaitot varbūt tosteri un tējkannu], ir pats par sevi saprotams, ka dalīties savās mīlas sāpēs vai tualetes poda saturā ar visu plašo pasauli ir ātri un ērti, līdz ar to agri vai vēlu rodas daudz nevienam nevajadzīgas informācijas un tu, mans mazais lasītāj, dusmās aizcērt trauciņus.lv, Cibu vai ko citu, jo 'kas tā ir par huiņu, vai tad tiešām jūs nevarat kaut ko normālu vienreiz uzrakstīt?'. Taču blakus apsēstiem tvitera maniakiem un citiem tādiem īsta gadsimta traģēdija ir dāmas, kas svaigi tikušas mātes godā [diskleimeris: nekas no šī visa nav jāuztver personīgi, esiet mierīgas], un pateicoties viņām, ikvienam nejaušam lasītājam ir iespēja bezmaz vai tiešraidē izsekot līdzi visam, kas ar mazo pilsoni notiek, ieskaitot to, kur viņš šodien ir vests pastaigā, ko un cik daudz ēdis, ko ietaisījis autiņbiksītēs un kādas neartikulētas skaņas izdvesis - nu, jā, būt par jauno māti nav nekāds vieglais darbs, katrs bērna krekšķis nozīmē plaušu karsoni galastadijā, par toņu gradācijām vēmekļos nemaz nerunājot, bet kāpēc pasaulei ir tas jālasa, un nepiemirsīsim arī par fotomateriāliem taisni no notikuma vietas, kad jaunais censonis ir aizmidzis kādā neparastā pozā, kaut ko izmakšķerējis no deguna vai šarmanti noķēzījies ar biezputru [nu, ģimenes draugiem, citām bēdumāsām un stalkeriem varbūt ir ļoti interesanti, nemācēšu teikt]. Atzīsim, mātes jūtas man pagaidām ir svešas [bet kas to lai zina, varbūt mirklī, kad es turēšu pie krūts pati savu mazo neģēli, šis blodziņš pārtaps par komansmazaisšodiendarīja.lv] un internetu caurskatīšanā es ievēroju principu negribi-nelasi [jo es patiešām negribu un nelasu], bet mātes mīļās, nevienam neinteresē, ko jūsu troņmantinieks šodien apēda un ko izkakāja - palielāku bērnu piedzīvojumus vismaz ir kaut cik interesanti lasīt, taču agrīnās bērnkopības piemēri iz dzīves tomēr vairāk piedienētos Cāļa forumam vai telefonsarunām ar mammu, un nenoliedzami, jūsu bērns ir lieliskākais bērns pasaulē, to neviens neapstrīd, tikai jūsu bērna internetā ir pārāk daudz - drūms būs tas mirklis, kad jaunulis paaugsies un atradīs savas mammas blogā [vai savā traukiem.lv kontā, ko gādīgie vecāki uztaisīja vēl pirms nabadziņa dzimšanas] grāmatvediski precīzus ierakstus par to, cik ilgi zīdis krūti 2010. gada 3. augustā, jēziņ, ievērojiet taču kaut kādu privātumu, ja ne sevis vai lasītāju, tad vismaz bērna dēļ.
Noslēgumā parunāsim par politiku un pieskaitāmību - kā jau daudziem zināms, šovmenis Viesturs Dūle [tas pats, kuru pirms daudziem gadiem, kad es vēl biju maziņa, svētdienu vakaros rādīja pa LNT iekš humora raidījuma 'Savādi gan'] kopā ar vietējo stāru Gustavo, mazāk pazīstamo Aivaru Čivželi un citiem tovariščiem nolēma dibināt partiju 'Skaistā nākotne' - nu, labi, kāpēc gan nenodibināt partiju, jo ja tu esi ļaužu masās zināms un neesi politikā, tu neesi vispār. BET. Pirms dažām dienām Dievzemīti pāršalca visai dīvaina vēsts - visi iepriekšminētie darboņi ir līdz ar jaunu vēsmu ievešanu Latvijas politiskajā dzīvē nolēmuši arī nomainīt vārdus, jo pat čalis no Cēsu Džona reklāmas māca, ka ja kaut ko dara, tad dara pa riktīgo - tā nu Viesturs ir kļuvis par Zuargusu Klororusu-Zarmasu, Gustavo par Arstarulsmirus Arsujumfus-Tarus, savukārt Čivželis par Jurgstulaistus Lajurgus-Urgurus. Kaut gan parastam cilvēkam šādi burtu sakopojumi var iešauties prātā tikai laba narkotripa zenītā, vārdi neesot nekādi vakarējie un ir izkalkulēti pēc numeroloģijas, jo padomāsim, kā gan tu vari nest tautai gara gaismu un mainīt pastāvošo iekārtu, ja tevi sauc par Viesturu vai Aivaru, nu muļķīgi taču [bet ja tu būtu, teiksim, Saulvedis, vēl varētu parunāt]. Vēl pēc laiciņa atklājās, ka partijas ideoloģija ir aizgūta no kādas Krimā bāzētas sektantu kustības, un tālāk jau viss ir skaidrs - mūsmājās par šādiem gadījumiem saka 'Aizbrauca uz Indiju un sajuka prātā'. Es neko nesaku, pielūdz kaut vai koka kluci, ja tev no tā labāk paliek, bet kāpēc jāmaisa valsts pārvaldi kopā ar reliģiju [ja atceramies, pirms 10 gadiem viss Jaunā Laika sastāvs baznīcā zvērēja kalpot tautai, taču tas palika tautas atmiņā vienīgi kā stipri pārspīlēts PR gājiens, jo neko diži kristīgu viņi tāpat neveica], un ja šo jautājumu varbūt kaut kādā mistiskā veidā var atbildēt, tad es jums jautāšu sekojoši - kāpēc ir pēc visai saturīgi pavadīta mūža pēkšņi jānosaucas kā citplanētiešu karavadonim un jāuzplijas nabaga tautai ar sektantisma idejām kā vispārējas labākbūšanas līdzekli, kas zin, varbūt man arī ir pēdējais laiks kļūt par Ņihsuzjguzj Ihtiandru-Zmejgariniču un pārvākties uz dzīvi zem Zunda tiltiņa, kur es varēšu būt garīgākā sieviete visā rajonā un paši dievi nāks pie manis konsultēties.

Paldies, es esmu runājusi.